Kad es braucu šito moci,
Bēdu laikus nezināju.
Saule, lietus, nakts vai diena -
Laime sejā rotājās.
Tik daudz, kas piedzīvots kopā ar Dzelteno Draugu – asfalts un grants, caura riepa un tekošs amortizators, Latvija un ne-Latvija.
Motocikls vienkāršs kā cirvis un uzticams kā samurajs. Apčubināts tik labi, cik vien mācēju: eļļa mainīta ik pa 3k km; amortizatori nomainīti pavasarī; caurā riepa sen saremontēta, nobraukta un utilizēta; ķēde tikko mainīta, tīrīta un eļļota; putekļi nost mazgāti cītīgāk kā autiņam (sīkākas ziņas – zvanot). Vārdu sakot, uzpasēts un mīlēts.
Te nu sākas praktiskā daļa: lai izmantotu visu Dzeltenā Drauga potenciālu, vajag vairāk prasmju un garākas kājas kā man. Prasmes varbūt arī atnāks, garākas kājas gan ne, tādēļ meklēju Dzeltenajam Draugam jaunu saimnieku. Saimnieku, kurš priecātos par to dzelteno brīnumu, vestu to nebijušos piedzīvojumos un smaidītu līdz ausīm.
