Šis ir emocionāli piesātināts un spēcīgs darbs, kas tapis zīmīgajā 1989. gadā – Atmodas laikmeta pašā plaukumā. Gleznā skaidri jūtams tā laika pārmaiņu gars un nervs: caur kontrastējošu kolorītu, ekspresīvu triepienu un dramatisku atmosfēru autors fiksējis vēsturisko tektonisko lūzumu un priekšnojautas.
Tā nav vienkārši dekoratīva salona klusā daba, bet gan dziļa, raksturīga latviešu ekspresionisma skolas glezniecība ar savu stāstu un spēcīgu enerģētiku. Lielisks papildinājums kolekcijai vai akcents intelektuālam interjeram.
