Īstā armijas doka. Stāvoklis ir bēdīgs, bet nav neglābjams. Tā vēsture ir tāda, ka pirms gadiem sešiem, mainot aizmugurējo gultni, izjuka bremzes un par tādu nepateicību es viņu noliku pie sētas, lai stāv. Bet, ja nopietni, tad man nav nedz vietas, nedz, būsim godīgi, mācēšanas celt viņu augšā, lai gan gara acīm nereti esmu skatījis cik forši viņu varētu uztaisīt. Lai gan viņa arī tagad ir stilīga. Kā armijas variantam tur ir tādi interesanti sīkumi, kas nav standarta variantā - ieroču statīvs diviem stroķiem, cilpiņas, pie kā stiprinās brezents atstarojošo detaļu maskēšanai, dzēšamā aparāta stiprinājums vadītājam pa rokai, pie ātrumpārslēga, stiprinājuma vietas sēdekļiem kravas nodalījumā un lodziņi aizmugurējā bortā, lai zoļļiem nav galīgā tumsā jāsēž.
No rūsas viedokļa visbēdīgākais ir sāns šofera ousē, kas ir bijis dauzīts un pēc tam nekvalitatīvi sataisīts. Tur būs vajadzīgs remonta bleķis, kas ir nopērkams. Arkas arī, protams, bet kopējais stāvoklis nav bezcerīgs, jo armijas transportam lika arī cinka kārtiņu uz virsbūves. Par atsevišķu samaksu var dabūt klāt VW Passat 2.0 benzīna motoru (kods 2E), ar visiem vadiem, ko var ielikt bez pārbūvēm un VW T3 grāmatu vācu valodā.
