Dažreiz dzīvē nemaz nevajag neko sarežģītu vienkārši gribas cilvēku, ar kuru ir forši parunāt. Par visu un par neko. Pasmieties, padalīties ar dienas notikumiem, aiziet kaut kur vai arī vienkārši sēdēt un pļāpāt līdz pazūd laika sajūta.
Meklēju draudzību, kas neveidojas pēc principa “iepazīstamies un pēc pāris sarunām pazūdam”.
Gribas to reto sajūtu, kad saruna aiziet pati no sevis un nav jādomā, ko rakstīt nākamo. Kad varu būt mazliet nopietna, mazliet traka, reizēm nogurusi no visa un tomēr justies pieņemta.
Man šķiet, ka labas draudzības sākas pavisam vienkārši ar vienu sarunu. Un nekad nevar zināt, kur tā aizvedīs.
Tāpēc, ja arī Tev gribas kādu jaunu cilvēku savā ikdienā bez spiediena, bez lielām gaidām, vienkārši ar atvērtu prātu uzraksti.
