Pārdodu Eduarda Metuzāla 1961. gada gleznu Ainava pie Lielupes par 125 eur.
Glezna un rāmis ar stiklu ir teicamā stāvoklī.
Šī glezna iegādāta Igaunijā, kur kādu laiku dzīvojis un gleznojis Eduards Metuzāls apcełojot dažādas pasaules valstis.
Gleznas izmērs 50 cm x 40 cm.
Apskatīt un nopirkt var Teikā, Rīgā.
Sīkāka informācija piezvanot.
Par Eduardu Metuzālu:
Gleznotājs Eduards Metuzāls (1889–1978) dzimis Rīgā, mācījies Rīgas daiļkrāsotāju biedrības zīmēšanas vakara skolā un Bernharda Borherta glezniecības vakara kursos.
1910. gadā emigrē uz Rietumeiropu, strādā vienkāršus darbus un pēc pasūtījuma sāk gleznot portretus.
No 1912. gada Eduards Metuzāls dzīvo Šveicē. 1913. gada vasarā dodas uz Lugāno, iepazīstas ar Raini un Aspaziju un noīrē mēbelētu istabu Stella d’Oro namā – turpat, kur mīt dzejnieki.
1914. gada pavasarī Kastaņolā, klātesot Rainim, Eduards Metuzāls apprecas ar Annu Zandbergu. Dzejnieks ir arī abu vienīgās meitas Edītes krusttēvs. 1974. gadā savās atmiņās Eduards Metuzāls raksta: „Tā pavisam negaidīti sākās mana dzīve lielā dzejnieka – savā sirsnībā un vienkāršībā neatvairāmā cilvēka – tuvumā. Tam bija svarīga nozīme arī manā garīgajā un mākslinieciskajā attīstībā. Mēs ar Raini varējām nenogurdami runāt vairākas stundas no vietas, īpaši par filozofiskiem tematiem. Es pēc būtības izgāju pie dzejnieka veselu „universitāti”, jo aizvien mūsu sarunas pārvērtās īstās viņa lekcijās par visdažādākajiem tematiem. ”
Mākslinieks gan kopā ar Raini, gan vienatnē izstaigā takas uz Gandriju, Brē un Sansalvatores kalnu. Pastaiga ir reizē saruna par mākslu, par topošajiem Raiņa dzejas un dramaturģijas tēliem. Un tad Eduards Metuzāls glezno – tās ir Raiņa un Aspazijas darba un dzīves vietas Šveicē. Mākslinieka darbi glabājas Raiņa un Aspazijas kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzejā, daļa gleznu apskatāma Raiņa un Aspazijas piemiņas istabā Lugāno pilsētas arhīva telpās.
1921. gadā Eduards Metuzāls atgriežas Latvijā. Piedalās izstādēs. Par viņa darbiem diskutē – gan atzīst, gan noliedz māksliniecisko vērtību. Mākslinieka vārds netiek iekļauts enciklopēdiska rakstura izdevumos, tomēr gan gleznām, gan pasteļiem ir milzīga izzinoša kultūrvēsturiska vērtība.
